Jaunbūves vēsture sākās 1865. gada 1. oktobrī, kad Krievijas imperators apstiprināja jauno Dinaburgas plānu. Tajā tika paredzēta jaunā Dinaburgas rajona- Jaunbūves celšana. Pēc plāna (arī šodien) Jaunbūvei bija jāatrodas aiz dzelzceļa līnijām "uz smiltīm". Pilsētas valde bija par balto velti bija izdevusi iedzīvotājiem Jaunbūves zemes gabalus.
   Ielas Jaunbūvē bija projektētas daudz platākas nekā pilsētas centrā. Caur Jaunbūvi gāja Pēterburgas-Varšavas automaģistrāle, kuru Jaunbūvē sauca par Šosejas ielu (Шоссейная улица). Mūsdienās Šosejas ielu sauc par 18. novembra ielu. No sākuma Jaunbūvi pārsvarā apbūvēja ar vienstāvu koka ēkām. Saskaņā ar Dinaburgas plānu Šosejas ielā bija aizliegts būvēt ēkas no koka, jo tā iela skaitījās kā pilsētas parādes ielā. 19. gadsimta beigās Jaunbūvē parādijās daudzas no sarkanā ķieģeļa celtās ēkas klasicisma stilā. Gan vienstāvu gan divstāvu un arī trīsstāvu.
    Interesanti ir tas, ka Jaunbūve dalījās uz dažādiem mikrorajoniem. Jaunbūves daļu (kur atrodas Sv. Marijas katoļu baznīca) no Šosejas ielas labās puses līdz dzelzceļam sauca par Mazo pusi (Малая сторана), bet Jaunbūves daļu no Šosejas ielas kreisās puses uz ziemeļiem sauca par Lielo pusi (Большая сторона). Jaunbūves daļu tur kur tagad atrodas piena kombināts sauca par Slobodku. Agrāk tur atradās lielākā kapsēta pilsēta. Mūsdienās uz kapiem „stāv” piemineklis poļu leģionāriem un dažas piecstāvu dzīvojamas ēkas. Jaunbūves daļu, kur mūsdienās atrodas 2. tramvaja maršruta galapunkts sauca par Gorodoku (Городокъ). 19. gadsimta Jaunbūve aizņēma arī lielu daļu teritorijas kur mūsdienās atrodas Ķīmiķu ciemats. Mūsdienās Jaunbūvē atrodas arī lielākā daļa Daugavpils industriālās zonas.
    Mazajā Jaunbūves pusē 19. gadsimta beigās tika atklāts lielākas Dinaburgas parks, kuru sauca par Nikolaja parku. Tas atradās gar dzelzceļa līniju un robežojas ar Mogiļjevas (mūsdienās Siguldas) un Kovenskas (mūsd. Kauņas) ielām un beidzās pie vietējā garnizona kazarmām. Līdz 1. pasaules karam parkā tika rīkoti koncerti, ballītes, masku balles un izstādes. Parkā darbojās kinoparks, restorāns, asfalta laukums priekš velosipēdistiem un pat skeitingrings. Diemžēl šis parks tika iznīcināts 1918. gadā, Vācijas okupācijas laikā.
    Jaunbūves attīstību veicināja rūpniecības apvērsums Krievijā. Tā kā pilsētas centrs bija gandrīz pilnīgi apbūvēts daudzi tirgotāji un uzņēmēji sāka celt savus uzņēmumus Jaunbūvē. Par pirmo lielo rūpniecības uzņēmumu Jaunbūvē kļuva 1866. gadā uzbūvētā lokomotīvju un vilciena vagonu remontdarbnīca (mūsd. akciju sabiedrība „Lokomotīve”). To dibināja Pēterburgas-Varšavas un Dinaburgas-Vitebskas dzelzceļa akciju sabiedrības. 19. gadsimtā tur strādāja 600, bet 1907. gadā 1099 strādnieku. Veselu gadsimtu šī rūpnīca bija lielākā Daugavpilī. 1868. gadā Jaunbūvē, Šosejas ielā tika dibināta sērkociņu fabrika. 1884. gadā tā bija saražojusi produkciju uz 50 000 rubļu (~100 000 LS) un kļuva par lielāko sērkociņu rūpnīcu Krievijas Eiropas daļā. Tālākajos gados Jaunbūvē tika dibinātas daudzas citas rūpnīcas un uzņēmumi, piemēram 1893. gadā uzceltais lopkautuve (mūsdienās gaļas kombināts). 1893. gadā Jaunbūvē dzīvoja 5117 cilvēku. Jaunbūves uzplaukumu ietekmēja arī Pēterburgas-Varšavas dzelzceļa stacija kas atradās netālu no Nikolaja parka. Turklāt Jaunbūves dibināšanas gads gandrīz sakrita ar dzimtbūšanas atcelšanas gadu Krievijā un kapitālisma attīstības sākumu.
    Pēc 1. pasaules kara, kad no Daugavpils uz Krievijas vidieni evakuētās rūpnīcas un fabrikas neatgriezās, Daugavpils ekonomika un rūpniecība pārdzīvoja lielu pagrimumu. Tomēr pēc 2. pasaules kara Jaunbūvē atkal sākās rūpnīcu celtniecība, un Jaunbūve pakāpeniski atguva savu rūpniecības nozīmi. Bet bēdīgi ir tas, ka daudzas vēsturiski vērtīgās ēkas kas tika sagrautas 2. pasaules kara laikā netika atjaunotas, un to vietā tika uzbūvētas standarta piecstāvu un deviņstāvu dzīvojamās „kārbas”. Bet tomēr Jaunbūvē atrodas daudas vēsturiskas ēkas, kas liecina par šī rajona dižo vēsturi. Visvairāk Jaunbūves vēsturisko ēku atrodas Varšavas, Andreja Pumpura un 18. novembra ielās. Jaunbūve ir ļoti īpaša ar savu baznīckalnu, kur atrodas 4 lielas dažādu konfesiju baznīcas: Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīca- lielākā pareizticīgo baznīca Latvijā (celta 1905. g.), Mārtiņa Lutera luterāņu baznīca (1893.), Svētās Dievmātes Marijas katoļu baznīca (1902.) un 1. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams (1908.). Nekur citur Latvijā tāda baznīckalna nav.
    Mūsdienās Jaunbūvē dzīvo ap 40 tūkstošu cilvēku. PSRS laikos tur tika uzbūvēti veseli daudzstāvu ēku kvartāli. Ielu skaits ir 76. Jaunbūvē atrodas gandrīz puse no Daugavpils izglītības iestādēm. Jaunbūvē atrodas daudz kultūras nams, dažas bibliotēkas, 2 stadioni, 5 slimnīcas, duči veikalu (to skaitā TehnoLand un Michelin) un kiosku, daži lielveikali, 6 degvielas uzpildes stacijas, 3 pasta nodaļas un tirgus.